Pastiprinātu BR veidošanos provocē arī:
- pastiprināts un ilgstošs stress (fizisks, garīgs, emocionāls);
- kaitīgi ieradumi (alkoholisms, smēķēšana);
- stimulējošu vielu (kofeīna u.tml.) lietošana;
- pārmērīga sauļošanās;
- vides piesārņojums (UV, radioaktīvā un elektromagnētiskā starojuma ietekme);
- slimošana, īpaši ilgstoši nelikvidēti iekaisumi;
- traumas, operācijas, badošanās;
- nekvalitatīva pārtika;
- ķīmijterapija onkoloģisku slimību gadījumos.

$CUT$

Antioksidanti cīņā pret brīvajiem radikāļiem
BR lielo aktivitāti nosaka to uzbūve - nepilns elektronu pāris. Molekula ir kustīga, jo meklē trūkstošo elektronu un iegūst to no citiem savienojumiem, tā kaitējot organismam. BR negatīvā ietekme izpaužas kā šūnu membrānu caurlaidības un vielu apmaiņas traucējumi un šūnu iekšējo struktūru bojājumi.

Tas veicina hronisku procesu veidošanos, kas turpinoties kļūst neatgriezeniski. BR kaitīgā iedarbība skar ļoti daudzus orgānus, bet visātrāk - sirds un asinsvadu sistēmu. Tas izraisa holesterīna uzkrāšanos, asinsvadu elasticitātes pazemināšanos, hipertensiju, išēmiju, un sekas var būt infarkts. Kā nākamie cieš āda, acis, imūnsistēma un saistaudi.

Kad cilvēka OS ir nepietiekama, nepieciešami ārēji (eksogēni) antioksidanti. Vislabākā izvēle ir klīniski un farmakoloģiski pārbaudīti uztura bagātinātāji. Šādi antioksidanti var būt dabiski (vitamīni un mikroelementi) vai sintezēti organiski un neorganiski savienojumi.

Piemēram, E vitamīns novērš vai kavē aterosklerozes un išēmijas rašanos, uzlabo reproduktīvo funkciju un mazina radiācijas kaitīgo ietekmi; C vitamīns mazina anēmiju un uzlabo dabisko imunitāti; ß karotīns, A vitamīns un ksantofili mazina ļaundabīgo audzēju, sirds un asinsvadu slimību risku, bet P vitamīns (bioflavonoīdi) mazina sīko asinsvadu trauslumu un caurlaidību. Turklāt šīm vielām organismā ir arī citas svarīgas funkcijas. Lai vitamīni efektīvi darbotos, jāuzņem arī mikroelementi (īpaši selēns, cinks un magnijs), jo tie ietilpst enzīmu sastāvā, kuru klātbūtne nepieciešama visos pārveides procesos organismā.

Antioksidanti aļģēs
Uztura bagātināju (UB) piedāvājums ir plašs. Daudz ir tādu, kas izgatavoti no augu sastāvdaļām. Pēdējā laikā parādās arī UB, kuros izmantoti zemākie augi - aļģes. Tās dzīvo galvenokārt ūdenī, bet ir sastopamas arī uz koku stumbriem, klintīm un sauszemes. Tām nav stumbra un lapu, bet ir laponis; aļģes atšķiras pēc izmēriem un krāsojuma. Plašākā grupa ir zilaļģes, ir arī sārtaļģes (lieto pārtikā; piemēram, agaru iegūst no 30 sārtaļģu sugām) un brūnaļģes (laminārija u.c.).

Aļģu ķīmiskais sastāvs ir ļoti bagātīgs - tās satur pigmentus hlorofilu un hromatoforus, ogļhidrātus, proteīnus, taukus, karotinoīdus un ksantofilus (tie ir tādi karotinoīdi, kuru struktūrā ir skābeklis un kuru ārstnieciskās īpašības ir ļoti spēcīgas), daudz mikroelementu un makroelementu. Šis sastāvdaļu komplekss pēc uzbūves un iedarbības tuvinās asins plazmas sastāvam, tāpēc no aļģēm iegūto aktīvo vielu iedarbība uz cilvēka organismu ir ļoti strauja.

Astaxin. Tas satur ļoti spēcīgu, taukos šķīstošu antioksidantu: vienu no vairāk nekā 700 dabā sastopamajiem karotinoīdiem - astaksantīnu, ko producē mikroaļģe Haematococcus pluvialis. Dabā astaksantīns ir plaši izplatīts, atrodams jūras vidē (tas piešķir sarkanu krāsu lašveidīgajiem un daudziem vēžveidīgajiem), kā arī putnu un kukaiņu organismā u.c.

Uzņemts ar uzturu, astaksantīns ātri tiek iekļauts visa organisma šūnu membrānās un uzkrājas gandrīz visos orgānos, īpaši muskuļos (tostarp sirdī) un ādā. Tas svarīgi tāpēc, ka šūnu membrānu sastāvdaļas (tajās esošās nepiesātinātās taukskābes) var viegli oksidēties, tā ierosinot iekaisuma procesus.

Organismā ir šūnu veidi, kas vairāk pakļauti lielam oksidatīvam stresam, - vispirms tie ir spermatozoīdi, ko klāj polinepiesātinātām taukskābēm bagāta membrāna. Pētījumos pierādījies, ka astaksantīna lietošana samazina brīvo radikāļu daudzumu sēklas šķidrumā un palielina vīrišķo dzimumšūnu kustīgumu. Turklāt atklājies, ka astaksantīns pasargā no oksidēšanās pat 1000 reižu efektīvāk nekā E vitamīns.

Palīgs nogurušām acīm un muskuļiem
Cilvēkam smagi strādājot vai trenējoties, brīvie radikāļi bojā muskuļu šūnu membrānas, ko mēs izjūtam kā muskuļu nogurumu un sāpes. Arī šai gadījumā astaksantīns nodrošina spēcīgu pretiekaisuma darbību, kā arī ātrāk atjauno spēkus (šo īpašību dēļ Zviedrijas sportisti kā efektīvu līdzekli izturības paaugstināšanai iecienījuši Astaxin).

Astaksantīns uzkrājas arī mazajos muskuļos - vairāki klīniski pētījumi parādījuši tā spēju novērst un ārstēt acs noguruma sindromu (acs akomodatīvā astenopija), nostiprinot acs muskuļus, kas kontrolē acs lēcu akomodāciju (spēju piemēroties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā). Preparāts arī palielina kapilāro asins plūsmu acī.

Savukārt, uzkrājoties ādā, astaksantīns uztur neskartu kolagēna slāni, tā saglabājot ādas elastību un mitruma līmeni un pretdarbojoties BR ietekmei, kas veicina ādas novecošanos (UV starojuma, cigarešu dūmu u.c. iedarbība).

Pierādījies arī, ka Astaxin mazina gremošanas sistēmas infekciju un iekaisumu rašanās risku.

Astaksantīns un metabolais sindroms

Notiek arī pētījumi par Astaxin ietekmi uz metabolo sindromu un ar to saistītām slimībām, piemēram, uz 2. tipa cukura diabētu, - pateicoties astaksantīna antioksidatīvai un pretiekaisuma darbībai, tas var mazināt hroniskus iekaisuma procesus, kas veicina diabētu, un ar palielinātu ķermeņa masu saistītu augstu glikozes līmeni asinīs. Kā liecina pētījumi ar dzīvniekiem, mazinot oksidatīvo stresu organismā, astaksantīns var aizkavēt diabētiskās nefropātijas attīstību.

Info pirmavots:Raksts   Naja Gaile, žurnāls "Latvijas Ārsts"